Ventspils

Ventspils
Ventspils;
	Valstspilsēta
	; Karogs
; Ģerbonis	; Logo
	Ventspils
	Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°EKoordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	kopš 1378. gada
Citi; nosaukumi	lībiešu: Vǟnta; zviedru: Windo; vācu: Windau; krievu: Виндава; poļu: Windawa;
Administrācija
• Domes priekšsēdētājs	Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij)
Platība
• Kopējā	58,0 km2
• sauszeme	51,1 km2
• ūdens	6,9 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	32 634
• vieta	6
• blīvums	638,9 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-36(01-21)
Mājaslapa	www.ventspils.lv
	Ventspils Vikikrātuvē

Ventspils (izrunā: /'væntspils/^[4]) ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 33 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir 6. lielākā apdzīvotā vieta valstī. Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, galvenais pilsētas ieņēmumu avots pēdējās desmitgadēs bijis tranzīts, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ļāva pilsētai attīstīties, taču pēdējos gados samazinās.

Vēsture

Pamatraksts: Ventspils vēsture

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.^[5] Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642—1682), Ventspils bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, daļa no tiem tika pārdota citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka. Tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība.

Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju.

Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.

Ģeogrāfija

Fiziskā ģeogrāfija

Ventspils atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventas krastos, bijušās Litorīnas jūras lagūnas ziemeļu daļā. Zemes virsma gandrīz visā pilsētas teritorijā ir tikai par 3—5 m augstāka par pašreizējo jūras līmeni. Jūras piekrastē atrodas kāpas, kas Ventspils dienvidos sasniedz 17 m vjl., bet ziemeļu malā pie Būšnieku bākas 29 m virs jūras līmeņa.^[6]^[7]

Ventspilij ir 13 kilometru robeža ar Baltijas jūru. Tās krastā veidojas 30—400 metru plata kāpu josla. Plašāka kāpu josla ir uz dienvidiem no Ventas ietekas Baltijas jūrā. Pilsētas dienvidu daļā atrodas ap 140—200 metrus plata pludmale, kas ir centrālā pilsētas peldvieta — 1,2 km gara pludmales un peldvietas daļa posmā no Dienvidu mola līdz Jūrmalas parka meliorācijas grāvim.^[7] Pilsētas teritorija atrodas neliela, bet auglīga slokšņu māla rajona ziemeļu daļā.^[8]

Ventspils ir pilsēta ar salīdzinoši lielu zaļo teritoriju īpatsvaru — zemes zem ēkām, pagalmiem un ceļiem aizņem tikai 8% pilsētas teritorijas, bet meži, parki un ūdeņi — 38%.^[9] Mežiem ir lielākais īpatsvars pilsētas dabiskajās ekosistēmās — tie aizņem 1501 ha jeb 28% no pilsētas teritorijas.^[10] Tie galvenokārt ir melnalkšņu meži pilsētas dienvidu daļā un priežu meži ziemeļu daļā, kā arī purvi un pļavas Staldzenē, Maurciemā un lidlauka apkārtnē.^[11] Parki, apstādījumi un citas dabas pamatnes rekreatīviem mērķiem aizņem 222 ha jeb 5%.^[10]

~12,6% Ventspils teritorijas aizņem ūdensobjekti (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezers un dīķi). Nozīmīgākie ir Venta, kas šķērso Ventspili ~8 km garumā un Būšnieku ezers. Ventspils ietilpst Ventas upju baseinu apgabalā.^[11] Venta pilsētas robežās ir 110-250 m plata, 5-14,5 m dziļa, tās labā krasta pietekas ir Kamārce (Dokupe), Packule, Kustes kanāls, kreisā krasta — Vidumgrāvis. ziemeļu galā pilsētas teritorijā atrodas Būšnieku ezers. No jūras ezeru norobežo kāpu valnis, ko šķērso nelielā, 1,5 km garā ezera noteka Lošupe. Ezerā ietek Klāņu-Būšnieku kanāls.^[6]

Ventspils pilsētas teritorijā atrodas dabas lieguma Natura 2000 teritorija „Būšnieku ezera krasts” un divi īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi „Dampeļu atsegums” un „Staldzenes stāvkrasts”.^[10]

Ventspilī ir samērā nabadzīgas smilts un mālsmilts augsnes, ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Pacēlumos ir tipiskās podzola augsnes, bet reljefa ieplakās — kūdraina podzolēta glejaugsne un velēnu glejaugsne. Augsnes skābums ir pH 5,6—5,9, augsnei raksturīgs vidējs fosfora — 110—120 mg/kg un kālija — 120—130 mg/kg nodrošinājums. Tādēļ arī augu valsts ir samērā nabadzīga, brīvā dabā sastopamas smilgas, grīšļi un citi mazprasīgi augi.^[7]

Cilvēkģeogrāfija

Ventspils atrodas Kurzemes plānošanas reģionā un pēc iedzīvotāju skaita ir sestā lielākā pilsēta Latvijā un otrā lielākā pilsēta Kurzemes reģionā.^[7] Pilsēta dienvidos robežojas ar Vārves pagastu, austrumos ar Tārgales pagastu.

Pilsētā sākas autoceļi A10 uz Rīgu, P108 uz Saldu, P122 uz Pilteni, P124 uz Kolku,^[6] Ventspils atrodas Eiropas nozīmes autoceļa (E22) austrumu-rietumu virziena koridorā.^[12]

Klimats

Ventspilī ir izteikts piejūras klimats. Teritorijai raksturīga neliela gada temperatūras amplitūda, tas ir, samērā vēsas vasaras un siltas ziemas ar nepastāvīgiem sala periodiem, mākoņainība, bieži nokrišņi un miglas. Pavasaris ir vēss, un veģetācijas attīstība aizkavējas, savukārt rudens periods ir ilgāks. Pēdējās pavasara salnas vērojamas no 25. aprīļa līdz 14. maijam, pirmās rudens salnas no 4. līdz 25. oktobrim. Bezsala periods vidēji ilgst 143—173 dienas. Sniega sega veidojas tikai 25% no ziemām. Veģetācijas periods ir 128-138 dienas.

Gaisa temperatūra Ventspilī ir augstāka par vidējo atbilstoši platuma grādiem raksturīgo temperatūru janvārī par 7—9 grādiem, savukārt zemāka jūlijā par 2—3 grādiem.^[7]

Par spīti tam, Latvijā līdz šim augstākā gaisa temperatūra +37,8 °C reģistrēta 2014. gada 4. augustā Ventspilī. Maksimālā diennakts vidējā gaisa temperatūras vērtība Latvijā visvairāk ir mainījusies tieši Ventspilī: pieaugums pārsniedz 1° C robežu. Salīdzinot ar klimatiskās references periodu, mūsdienās siltu nakšu īpatsvars Latvijā ir par 2-6% palielinājies, un īpaši lielas silto nakšu īpatsvara izmaiņas ir konstatētas Ventspils un Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijās.^[11]

Visu gadu ir novērojams vējš, pārsvarā tas pūš rietumu un dienvidrietumu virzienā, veicinot gaisa apmaiņu ar jūru.

Vidējais gaisa mitrums sezonālā griezumā mainās maz un svārstās no 80% līdz 90%. Atmosfēras nokrišņus nosaka cikloniskā darbība. To maksimums novērojams rudens un ziemas sezonā. Aukstajā laika periodā vidēji novērojamas 83 dienas ar nokrišņiem, vasarā — 65 dienas. Gada nokrišņu daudzums svārstās 600-700 mm robežās. Sniega veidā nokrīt tikai 15 % no gada nokrišņu daudzuma.^[7]

Ventspils meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	0.3 (32.5)	0.3 (32.5)	3.4 (38.1)	9 (48)	14.2 (57.6)	17.7 (63.9)	20.9 (69.6)	20.3 (68.5)	16.2 (61.2)	10.4 (50.7)	6.1 (43)	2.8 (37)	10.13 (50.22)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	−1.2 (29.8)	−1.4 (29.5)	1.1 (34)	5.8 (42.4)	11 (52)	15 (59)	18.4 (65.1)	17.8 (64)	14 (57)	8.7 (47.7)	4.7 (40.5)	1.4 (34.5)	7.94 (46.29)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−3 (27)	−3.4 (25.9)	−1.4 (29.5)	2.4 (36.3)	7.4 (45.3)	11.7 (53.1)	15.4 (59.7)	15.1 (59.2)	11.7 (53.1)	6.8 (44.2)	3.2 (37.8)	−0.1 (31.8)	5.48 (41.91)
Nokrišņu daudzums mm (collas)	71 (2.8)	53 (2.09)	44 (1.73)	38 (1.5)	40 (1.57)	61 (2.4)	73 (2.87)	97 (3.82)	95 (3.74)	116 (4.57)	94 (3.7)	83 (3.27)	865 (34.06)
Vidējais dienu skaits ar nokr.	12	9	8	6	6	7	8	10	10	13	13	13	115
% gaisa mitrums	82	82	79	76	73	74	76	76	77	79	84	82	78.3
Avots: climate-data.org^[13]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1797	1 169	—
1840	1 900	+1.14%
1863	3 701	+2.94%
1881	5 872	+2.60%
1897	7 127	+1.22%
1914	28 846	+8.57%
1920	8 205	−18.90%
1925	16 384	+14.83%
1930	17 253	+1.04%
1935	15 671	−1.91%
1943	13 579	−1.78%
1959	27 420	+4.49%
1979	47 782	+2.82%
1989	50 646	+0.58%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	43 928	−1.29%
2011	42 509	−0.30%
2012	41 998	−1.20%
2013	41 431	−1.35%
2014	40 679	−1.82%
2015	40 273	−1.00%
2016	39 861	−1.02%
2017	39 286	−1.44%
2018	38 562	−1.84%
2019	38 059	−1.30%
2020	37 538	−1.37%
2021	37 057	−1.28%
2022	36 432	−1.69%

Avoti:PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

18. gadsimtā Ventspilī bija apmēram 1000 iedzīvotāju, to skaits mēreni auga līdz 20. gadsimta sākumam, kad sākās straujš uzplaukums, Ventspilij kļūstot par Ventspils—Ribinskas dzelzceļa līnijas gala staciju (1904) un eksporta ostu. 1897. gada tautas skaitīšanā Ventspilī tika konstatēti 7127 iedzīvotāji, un no 1897. līdz 1914. gadam iedzīvotāju skaits palielinājās četras reizes.^[6]^[8]

Pirmā pasaules kara rezultātā 1915. gadā pilsētā bija palicis tikai 2431 iedzīvotājs. 1939. gadā Ventspils pēc Bāzu līguma kļuva par PSRS Bruņoto spēku bāzi, tāpēc padomju okupācijas gados iedzīvotāju skaits palielinājās trīs reizes.^[6]^[8]

Ventspils pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[14]

Latvieši (19 809)			60%
Krievi (8103)			25%
Baltkrievi (1291)			4%
Ukraiņi (1485)			4%
Poļi (304)			1%
Lietuvieši (270)			1%
Cita un neizvēlēta (1791)			5%

Strauji mainījās arī iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu īpatsvars no 19% 1863. gadā palielinājās līdz apmēram 30% 1875. gadā, sasniedza 50% 19. gadsimta 90. gados un 83,4% 1935. gadā. Pēc Otrā pasaules kara tas atkal samazinājās gandrīz līdz 40%. No cittautiešiem 1875. gadā apmēram 45% bija vācieši un 20% — ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara krievu īpatsvars sasniedza gandrīz 40%.^[6]

Ventspilī 2022. gada sākumā bija deklarēti aptuveni 36 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits Ventspilī sarūk. No 2014. līdz 2019. gadam Ventspilī iedzīvotāju skaits samazinājies par 6,3%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā samazināšanās temps Kurzemes reģionā kopā (-6,9%), bet straujāk nekā šajā periodā vidēji Latvijā (-4,1%). Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls Ventspilī ir negatīvie dabiskā pieauguma rādītāji — mirstība pārsniedz dzimstību. Lai gan laika periodā no 2011. gadam līdz 2014. gadam dzimušo skaits pieauga, kopš 2014. gada atkal ir vērojama lejupejoša tendence. Ilgākā laika posmā līdz 2003. gadam migrācijas saldo pilsētā bija pozitīvs, bet kopš 2004. gada tas ir negatīvs, kas ir iedzīvotāju skaita samazinājuma iemesls. Negatīvais migrācijas saldo savu lielāko vērtību sasniedza 2010. gadā (-896), bet pēdējos gados šī tendence ir samazinājusies, piemēram, 2019. gadā šis rādītājs ir -235.^[9]

Pilsētas iedzīvotāju vecumstruktūras dinamika liecina par pilsētas iedzīvotāju novecošanās tendencēm. Kopš 2012. gada līdz darbaspējas un darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pilsētā ir mazāks nekā vidēji valstī, bet virs darbspējas īpatsvars lielāks nekā vidēji Latvijā. Piemēram, ja 2019. gadā iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā bija 22,8%, tad Ventspilī tas bija 25,1%.^[9]

Ievērojami cilvēki

Nikolass Sēfrenss (1662—1710), koktēlnieks
Jānis Brušvits (1879—1946), politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts
Ferdinands Grīniņš (1884—1906), sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs
Freds Rebels (dzimis Paulis Sproģis; 1886—1968), burātājs, dēkainis
Teodors Spāde (1891—1970), Latvijas jūras kara flotes komandieris (1931-1940), admirālis
Jānis Tīdemanis (1897—1964), gleznotājs
Fricis Kaņeps (1916—1981), futbolists
Imants Ramiņš (1943), komponists
Marīna Janaus (1945), aktrise
Baiba Rivža (1949), politiķe
Modris Plāte (1951), luterāņu mācītājs
Andris Daņiļenko (1959), mūziķis
Ģirts Valdis Kristovskis (1962), politiķis
Zane Jančevska (1964), aktrise
Sandis Prūsis (1965), bobslejists
Gundars Vētra (1967), basketbolists
Ēriks Rags (1975), šķēpmetējs
Jānis Stībelis (1976), dziedātājs
Gatis Gūts (1976), bobslejists
Sandis Buškevics (1977), basketbolists
Normunds Pūpols (1984), augstlēcējs
Ingus Janevics (1986), soļotājs
Laura Ikauniece (1992), vieglatlēte
Uvis Jānis Balinskis (1996), hokejists
Rebeka Ibrahima (1998), svarcēlāja

Pārvalde

Ventspils pilsētas pārvaldi īsteno Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome kā lēmējvaras institūcija un Ventspils valstspilsētas pašvaldība kā izpildvaras institūcija. Pilsētas lēmējvaru — domi — veido 13 iedzīvotāju ievēlēti deputāti. Esošais domes deputātu sasaukums ievēlēts pašvaldību vēlēšanās 2021. gada 5. jūnijā, tas pārstāv piecus no septiņiem sarakstiem, kas kandidēja vēlēšanās. 54% piedalījušos vēlētāju atbalstu saņēma Latvijai un Ventspilij saraksts, kas pilsētas vadībā ir kopš valsts neatkarības atgūšanas. Domes deputāti darbojas četrās komitejās — Finanšu komitejā, Pilsētas attīstības jautājumu komitejā, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.^[9]

Venti

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet pēc eiro ieviešanas 100 ventu atbilda 1 €.

Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienīti apmeklēšanas objekti.