Jaunjelgava

Jaunjelgava
Jaunjelgava;
	Novada pilsēta
	Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Jaunjelgava
	Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°EKoordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E
Valsts	Latvija
Novads	Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1647. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Friedrichstadt
Platība
• Kopējā	6,2 km2
• sauszeme	5,4 km2
• ūdens	0,8 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	1 713
• blīvums	317,8 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5134
Mājaslapa	www.jaunjelgava.lv
	Jaunjelgava Vikikrātuvē

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā. Pilsētai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Nosaukums

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).^[4] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).^[5]

Vēsture

Pamatraksts: Jaunjelgavas vēsture

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un lielu daļu no precēm pārvadāja pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati, un 1647. gada 14. jūlijā Polijas—Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja Frīdrihštatei pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Jaunjelgavas luterāņu baznīcu.

Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt uz ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gada jūnija deportācijā izsūtīja arī ebreju ģimenes, bet pēc Latvijas vācu okupācijas holokaustā 1941. gada 2. augustā nogalināja gandrīz visus pilsētas ebrejus.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1800	370	—
1840	1 280	+245.9%
1881	5 820	+354.7%
1897	5 830	+0.2%
1914	7 300	+25.2%
1920	1 577	−78.4%
1935	2 153	+36.5%
1959	2 035	−5.5%
1970	2 402	+18.0%

Gads	Iedz.	±%
1979	2 228	−7.2%
1989	2 417	+8.5%
1997	2 070	−14.4%
2000	2 330	+12.6%
2010	2 265	−2.8%
2011	2 245	−0.9%
2012	2 221	−1.1%
2013	2 202	−0.9%
2014	2 183	−0.9%

Gads	Iedz.	±%
2015	2 159	−1.1%
2016	2 127	−1.5%
2017	2 068	−2.8%
2018	1 999	−3.3%
2019	1 965	−1.7%
2020	1 915	−2.5%
2021	1 900	−0.8%
2022	1 867	−1.7%

Source: Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika.

Jaunjelgavas ebreji

Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas impērijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. Tajā laikā no importētajām izejvielām Jaunjelgavā ražoja cigārus, ziepes, adatas un šokolādi. 1858. gadā tika atklāta pirmā valsts ebreju skola.

Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas un Daugavas ūdensceļa tirdzniecības nozīmes zuduma daudzi ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV. 1881. gadā no pilsētas 5820 iedzīvotājiem 71% (4128) bija ebreji. 1891. gadā no pilsētas domes 28 deputātiem 11 bija ebreji, pārvaldē strādāja 6 cilvēki, no tiem 2 bija ebreji. Pilsētas rabīns 1891. gadā bija Levins Kāns, pilsētā darbojās Lielā sinagoga, "vecais siltais" lūgšanu nams, "stingri ticīgo" sinagoga, Heimaņa sinagoga. Saimnieciskās depresijas dēļ 1897. gadā ebreju īpatsvars Jaunjelgavā jau bija samazinājies līdz 63% (3256).

1912. gadā no 19 pilsētas domes deputātiem vairums bija vācieši un latvieši, un vairs tikai viens ebrejs. Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu. Pēc kara 1926.—1927. gados ar emigrējušo ASV dzīvojošo ebreju finansiālu palīdzību Jaunjelgavā uzcēla jaunu ebreju reliģisko skolu.

1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25% (530). 1941. gada jūnija deportāciju laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem.^[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību Šamir veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.—2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.^[7]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19. gadsimts) šādās robežās:

Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē^[8]

Ievērojamas personības

Jakobs Lipmans (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists
Teodors Hermanovskis (1883—1964), inženieris un valstsvīrs
Maksis Šacs-Aņins (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks
Roberts Plūme (1897—1956), sportists
Vaironis Jakāns (1927—2008), aktieris
Jānis Skanis (1951), aktieris

Interesantas vietas

Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka.
Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
Brunavu (arī Brunava, Hibšberga^[9]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.^[10]^[11]