Aleksandrs Kaljostro, arī Kaļostro[1] (itāļu: Alessandro Cagliostro, īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo, 1743-1795). Sicīliešu avantūrists, mistiķis, dziednieks un pareģis. Jelgavā nodibinājis tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm un kļuva par Jelgavas adopcijas ložu lielmeistaru.
Dzimis Sicīlijā kā Džuzepe Balzamo, viņš jaunībā bija apceļojis Ēģipti un Sīriju, ar Maltas ordeņa lielmeistara ieteikuma vēstuli ieradies Neapolē, kur nodarbojies ar alķīmiju un gaišredzību, vēlāk apceļojis visu Eiropu. 1777. gadā viņš bija iniciēts Londonas ložā „Espérance” un 1779. gadā ieradās Jelgavā, lai nodibinātu tā sauktās ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm un kļūtu par Jelgavas adopcijas ložu lielmeistaru. Dziļi ieslīdzis rozenkreiciešu vīzijās un mistikā, Kaljostro virs brīvmūrnieku rituāla trīs pirmajiem grādiem izveidoja īpašu ēģiptiešu rituālu, kuram bija jāizplata un jāiemūžina maģiskās nodarbes. Savos maģiskajos seansos Kaljostro kā vidutājus izmantoja jaunu zēnu vai meiteni, kam viņu nevainībā piemītot īpaša gaišredzība un vara pār septiņiem gariem, kuri ietver dievišķības troni un pārvalda septiņas planētas.
Tālāk devies uz Pēterburgu, no turienes caur Jelgavu 1780. gadā uz Varšavu. 1789. gadā Romā apcietināts par sakariem ar franču revolūcijas vadoņiem, notiesāts uz nāvi, Romas pāvests spriedumu nomainījis ar mūža ieslodzījumu San Leo cietoksnī, kur viņš miris 1795. gadā.
Par Kaljostro galvenajiem sabiedrotajiem kļuva Jelgavas ložas “Trois Epées couronnées” meistars grāfs Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems un viņa brāļameita dzejniece Elīza fon der Reke (von der Recke, 1754-1833), kuras grāmata „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” 1787. gadā kļuva par bestselleru vāciski lasošo cilvēku lokā ne tikai Vācijā, bet arī pārējā Eiropā. Kaljostro kopā ar savu sievu Serafinu Jelgavā uz agrāko ložu bāzes izveidoja divas ēģiptiešu mūrnieku adopcijas ložas sievietēm un vīriešiem - “Loge d’Adoption Trois Couers couronnés” un “Loge d’Adoption Trois Epées couronnées”. No mūsdienu viedokļa nav šaubu, ka Kaljostro bija talantīgs hipnotizētājs un viņam piemita izcils psihiskais spēks, kuru viņš pats atzinās nesaprotam. No Jelgavas viņš devās uz Pēterburgu, tad 1780. gadā atpakaļ caur Jelgavu uz Varšavu, no turienes uz Rietumeiropu. 1789. gadā Romā viņš tika apcietināts par sakariem ar franču revolūcijas vadoņiem un notiesāts uz nāvi, tomēr pāvests spriedumu nomainīja ar mūža ieslodzījumu cietoksnī, kur viņš mira 1795. gadā. Pratināšanas laikā viņš deva fantastiskas liecības par savu uzturēšanos Jelgavā un tur pieredzēto. Jelgavā, kas pēc viņa liecībām gan atrodoties Frankfurtes tuvumā, viņš esot iepazinies ar diviem iluminātu ordeņa vadoņiem, kas viņu aizveduši ārpus pilsētas uz kādu telpu pazemē, kur „tikusi atvērta metāla kaste pilna ar papīriem un no tās izņemta grāmata. No tās ticis nolasīts slepenības zvērests, kas sācies ar vārdiem: „Mēs, Templiešu lielmeistari …” Tas bijis rakstīts ar asinīm. Grāmata iezīmējusi viņu plānus, kas ietvēruši arī uzbrukumu Romai”. Kaljostro pratinātājiem atklāja, ka tiem bijusi nauda Amsterdamas, Roterdamas, Londonas, Dženovas un Venēcijas bankās, un 20 000 ložas (!) visā Eiropā un Amerikā, un, ka to biedri kalpojuši katrā Eiropas galmā. Kaljostro esot saņēmis uzdevumu doties uz Strasbūru, lai nodibinātu nepieciešamos kontaktus franču revolūcijas uzsākšanai. Šīs pratināšanas laikā izspiestās Kaljostro liecības ir jāvērtē ļoti kritiski, bet tās nepārprotami liecina, cik lielu nozīmi viņa atmiņās vēl pēc desmit gadiem ieņēma Jelgava kā noslēpto Templiešu ordeņa bagātību un sazvērestību atslēgas vieta.
- ↑ Jānis Bankavs. Grāfs Kaļostro. Rīga: Karma, 1936.
