Motokross

Motokross ir viens no motosporta veidiem - sacensības ar motocikliem vai kvadricikliem pa bezceļiem vai speciāli ierīkotām apļveida trasēm.

Motokrosa apļveida trasei ir smilšu segums, kas parasti ir papildināts ar šķēršļiem, piemēram, mākslīgiem tramplīniem, uzkalniem un līkumiem. Tās garums parasti ir no 1.5 līdz 3 kilometriem.

Vēsture

Pirmās lielās motosporta sacensības norisinājās Parīzē 1894. gadā Ruānas trasē.^{[nepieciešama atsauce]}

Motocikli

Motokrosa motocikliem parasti ir viencilindra dzinējs ar darba tilpumu no 49 līdz 550 cm³. Galvenā dzinēju atšķirība ir taktu daudzums, divtaktu (2Т) vai četrtaktu (4Т).

Krosa motocikliem ir speciāla piekare, kas tiem ļauj veikt augstus lēcienus un nodrošina saķeri, ātri braucot pa dažāda seguma virsmām. Lai atvieglotu motocikla svaru (tas parasti ir no 80 līdz 120 kilogramiem), no sporta motocikliem demontē tādu aprīkojumu kā spidometru, lukturus, atbalsta statni, starteri un citas iekārtas. Tādēļ krosa motocikls netiek uzskatīts par transporta līdzekli, un ar to nedrīkst pārvietoties pa koplietošanas ceļiem. Krosa motocikla vadīšanai sacensībās nav nepieciešama vadītāja apliecība.

Motokrosa motociklu detaļu izgatavošanā izmanto pēc iespējas vieglākus izejmateriālus, piemēram, alumīniju, magniju un to sakausējumi. Trases specifikas dēļ sportisti lielāko trases posmu pavada, stāvot uz kāpšļiem.

Galvenās sacensības

Pasaules čempionāts motokrosā

Pamatraksts: Pasaules čempionāts motokrosā

Grand Prix vai Pasaules čempionāts motokrosā galvenokārt norisinās Eiropā ar dažiem izņēmumiem, (Čīlē, Dienvidāfrikā, Japānā un citur). Čempionātā ir divas klases: MX1, MX2 (450 cm³ un 250 cm³). Sacīkstes sastāv no kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 30 minūtes plus divi apļi. Vienā čempionāta sezonā vidēji norisinās vairāk nekā 16 sacensības.

AMA Motokrosa čempionāts

Pamatraksts: AMA Motokrosa čempionāts

AMA Motokrosa čempionāta sezona sākas maija sākumā un turpinās līdz septembra vidum. Tā sastāv no divpadsmit sacīkstēm un norisinās visā kontinentālajā ASV. Iedalās divās klasēs:^[1] 250 motokrosa klase 0-125 cm³ 2-taktu vai 150-250 cm³ 4-taktu motociklos un 450 motokrosa klase 150-250 cm³ 2-taktu vai 251-450 cm³ 4-taktu motocikli. Sacīkstes sastāv kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 35 minūtes plus divi apļi.

Nāciju kausa izcīņa motokrosā

Motokrosa variācijas

Motofrīstails

Kanādas motofrīstaila sportists, kas veic "Supermenu" satverot sēdekli.

Pamatraksts: Motofrīstails

Motofrīstails (FMX) ir salīdzinoši jauna motokrosa variācija, kas sevī neietver sacīkstes, bet koncentrējas uz akrobātisku triku veikšanu, lecot ar motokrosa motocikliem. Uzvarētāju izvēlas tiesnešu grupa. Pirmās motofrīstaila sacensības notika 1999. gadā.

Motokross ar blakusvāģi

Pamatraksts: Motokross ar blakusvāģi

Motokross ar blakusvāģi ir motokrosa sacīkstes, kur piedalās motocikli ar blakusvāģiem, kā arī divi sportisti: pilots un kantētājs. Šis sporta veids izveidojies 1950. gados. Pārsvarā izplatīts Eiropā.

Motokross Latvijā

Pirmās oficiālās motokrosa sacīkstes Latvijā pēc Otrā pasaules kara norisinājās 1946. gada 29. aprīlī Mežaparkā.^[2] Divpadsmit sportistiem bija jānobrauc 17,5 km gara trase, kurā ietilpa mežs, smiltis, ūdens un uzkalni. Pirmās sacīkstes uzvarētāji bija: Lastovka, 350 cm³ klasē, H.Zālītis, 500 cm³ klasē un J.Apse, 1200 cm³ klasē. Tai pašā gadā tika sarīkots pirmais Vissavienības sporta biedrības "Dinamo" motokross. Apļa garums bija 50 km: Mežaparks — Mangaļi — Ādaži — Carnikava — Kokneses prospekts. Motokross Latvijā sāka strauji izplatīties un drīz vien sacīkstes norisinājās jau vairākās pilsētās. Lielāko popularitāti motokross ieguva Kurzemē, kur braucēji izmantoja kara trofeju motociklus. Savukārt rīdzinieki izmantoja Ulmaņlaiku tehniku, vai arī iepirka to no Kurzemes. PSRS sporta vadība 1949. gadā aizliedza piedalīties sacīkstēs ar ārzemju ražojuma tehniku, jo darbu uzsāka padomju motociklu rūpnīcas. Sacensībām sāka izmantot motociklus Moskva, Iževskas kara rūpnīcas un Irbitas rūpnīcas motociklus. Vēlāk motociklus sāka ražot arī Kovrovas rūpnīca, bet tikai 60. gados atļāva startēt ar ČZ un Jawa markas motocikliem.

1950. gadā notika pirmais Latvijas PSR motokrosa čempionāts Šmerļa trasē. 50. gadu Latvijas motokrosa zvaigznes bija Reinis Rešetniks, Edvīns Ķirsis, Edmunds Krūze, Kārlis Ošiņš, Agris Zirnis, Vilma Ošiņa un Vizma Lapiņa. 1957. gada 21. jūnijā notika pirmais Šmerļa starptautiskais kross, kas bija gada apmeklētākais sporta notikums Latvijā.^[2]

1963. gada pavasarī Valmierā, Putriņu trasē, norisinājās pirmais Gaujas kauss. Tagadējās Zolitūdes vietā no 1963. līdz 1977. gadam norisinājās Bieriņu krosi. Latvijas motokrosa trasēs: Šmerlī, Ventspilī, Talsos, Apē, Bauskā, Cīravā un Ogrē norisinājās dažādi PSRS čempionātu posmi. 1971. gadā Ogrē un 1974. gadā Talsos blakusvāģu klasē čempiona titulus izcīnīja Jānis Serģis.

1996. gadā Ķeguma trasē "Zelta Zirgs" norisinājās pirmais pasaules čempionāta posms blakusvāģiem. 2014. gada 27. un 28. septembrī pirmo reizi Latvijā norisinājās Nāciju kauss motokrosā.

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Motorcross Rule Book» (PDF). AMA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. Jūlijs. Skatīts: 2010. gada 15. marts.
↑ ^2,0 ^2,1 "Motosports Latvijā" Jumava, 2003. gads, ISBN 9984-05-611-2

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Motokross.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Oficiālā FIM Motokrosa pasaules čempionāta mājaslapa Arhivēts 2014. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.

[1] «Motorcross Rule Book» (PDF). AMA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. Jūlijs. Skatīts: 2010. gada 15. marts.

[msLV-2] 2,0 ^2,1 "Motosports Latvijā" Jumava, 2003. gads, ISBN 9984-05-611-2

[1]

[2]