Ceremonija
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ceremonija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ceremonija ir vienots rituāls, pasākums ar noteiktu mērķi, kas tiek veikts īpašā gadījumā. Vārdam "ceremonija" var būt etrusku izcelsme, latīņu valodā: caerimonia.
Baznīcas un civilās ceremonijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Dallija Mesendžera un Alēna de Botona domām, lielākajā daļā Rietumu valstu vērtības un ideāli, kas formulēti gan baznīcas, gan civilajās ceremonijās, kopumā ir līdzīgi. Atšķirība ir tajā, ko Mesendžers sauc par "pārdabisko infrastruktūru" vai de Botona par "neticamu pārdabisku elementu". Lielākā daļa baznīcu un reliģiju apgalvo, ka dievība piešķir papildu priekšrocības, piemēram, Romas katoļi uzskata, ka caur svētajiem vārdiem masu ceremonijā uz altāra noļūst pats Dievs. Gan baznīcas, gan civilajām ceremonijām ir spēcīga psiholoģiska, sociāla un kultūras ietekme, ko cenšas sasniegt visas ceremonijas. Tajās atšķiras atskaņotās mūzikas stils, lietotie vārdi, citas sastāvdaļas un struktūra.
Kopīgās tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā par laulību ceremoniju raksta Edvards Šilbēks, gan baznīcas, gan civilajās ceremonijās rietumu pasaulē ir pārsteidzoši daudz seno tradicionālo elementu. Galvenās ceremonijas aizsākās pirmskristietības romiešu un grieķu laikos, un to prakse ir turpinājusies gadsimtiem ilgi. Piemēram, no pirmskristietības romiešu laikiem laulību ceremonijās pārmantoti līgavaiņa brāļi un līgavas māsas, gājiens, līguma parakstīšana, gredzenu maiņa un pat kāzu torte.
Nepārdabiska satura kopīgošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstnieks un filozofs Alēns De Botons uzskata, ka ateistiem vajadzētu izmantot daudzas noderīgas atziņas, mākslas dārgumus un simboliku, ko iedvesmojusi reliģija. Viņš apgalvo, ka sekulārā pasaule no reliģijām var mācīties arī kopienas un nepārtrauktības nozīmi. Mesendžers piekrīt un norāda, ka civilo svinētāju panākumi Austrālijā ir daļēji saistīti ar to, ka viņi kopš 1973. gada ir atbalstījuši šos principus gan teorētiski, gan praksē.
Laicīgās ceremonijas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenais stimuls kvalitatīvu civilo ceremoniju attīstībai Rietumu pasaulē bija Austrālijas valstsvīra, senatora un Augstākās tiesas tiesneša Laionela Mērfija tālredzība. 1973. gadā Austrālijā civilo svinētāju programma uzticēja atbilstoši atlasītām personām nodrošināt baznīcas nepiederošos cilvēkus ar būtiskām un cienīgām ceremonijām. Šai iniciatīvai tagad lielā mērā ir sekojušas Jaunzēlande, Kanāda, Apvienotā Karaliste un daži ASV štati.
Laicīgās ceremonijas mērķis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Dallija Mesendžera domām, laicīgās ceremonijas ir “ceļveža” ietekmes, kas ved uz pieņemamu, ētisku un cienīgu dzīvi. Ceremonijas veicina psiholoģiskās stabilitātes neredzamās sastāvdaļas, identitātes sajūtu, dzīves mērķu pārliecību un personīgo pašvērtības sajūtu. Kvalitatīvu ceremoniju noslēpumainais kultūras spēks ved mūsu sabiedrību pa godpilnu un ētisku ceļu. Laionels Mērfijs uzskatīja, ka civilizētas, stabilas un laimīgas sabiedrības pamatā ir patiesas personiskas ceremonijas. Šeit viņš atkārtoja slavenā mitologa Džozefa Kempbela pārliecību, kurš bija saglabājis stingri apgalvoto vispārīgumu, ka civilizētas uzvedības līmenis sabiedrībā ir tieši saistīts ar ceremoniju un pārejas rituālu praksi.
Nopietna komunikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ceremonijai ir laiks un vieta, kur cilvēki nopietni sazinās. Piemēram, līgavainis liecinieku priekšā stāsta līgavai, ka mīl viņu un vēlas būt kopā ar viņu visu atlikušo mūžu. Šādam apgalvojumam ir daudz lielāks spēks nekā tad, ja tas tiek teikts privāti. Tieši ceremonijā pulcējas cilvēku grupas. Ceremonijā viņi sastāda līgumus, atzīst sasniegumus, apliecina identitāti, nodibina sakarus, deklarē mīlestību, izrāda cieņu, pauž skumjas. Turklāt Mesendžers izdara šādus novērojumus:
- Labu ceremoniju komplekss paaugstina cilvēka laimes līmeni sabiedrībā.
- Ceremonijas palīdz cilvēkiem pielāgoties pārmaiņām.
- Ceremonijas ir kultūras ceļa zīmes un norāda, ka šādai kultūrai ir dzīvību apliecinoša būtība.
- Ceremonijas ir svarīgs vērtību paušanas, nostiprināšanas un nodošanas līdzeklis.
- Ceremonijas tiek veidotas no vizuālās un skatuves mākslas.
- Izvēlētā vidē tie ir nozīmīgs līdzeklis stāstu stāstīšanai, lieliskas dzejas un prozas deklamēšanai, simbolikas izmantošanai un lieliskas mūzikas atskaņošanai.
- Labi veiktas ceremonijas atstāj uz mūžu paliekošas atmiņas un līdz ar to paliekošus labus rezultātus. Jo labāk tiek veikta ceremonija, jo labāki ir tās psiholoģiskie, kultūras un sociālie rezultāti.
Ceremonijas sastāvdaļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai šādas ceremonijas būtu spēcīgas un efektīvas, pēc visu nozares zinātnieku domām,[nepieciešama atsauce] tām jābūt ietekmei. Tas notika, kad ceremoniju papildināja vizuālā un skatuves māksla. Liela uzmanība bija jāvelta dzejas, prozas, stāstu, mītu, deju, mūzikas un dziesmu, kopīgu meditāciju, horeogrāfijas un simbolikas izveidē un izvēlē, kas ietilpa ceremonijās. Lai pastiprinātu ceremonijas psiholoģisko un kulturālo spēku, tā iespēju robežās būtu jāveic skaistā vietā.
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |