Pāriet uz saturu

viens

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda

[labot šo sadaļu]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas pamata skaitļa vārds

  1. Vairāk par nulli, mazāk par diviem; 1
  2. (apstākļa vārds) īpašs, ar kaut ko īpašs; neatkārtojams (sevišķi vārdu savienojumā viens vienīgs)
    Tas nu gan bija viens traks piedzīvojums!
    Ceļojums izvērtās par vienu vienīgu murgu
  3. (īpašības vārds) vientuļš
    Pēc vīra nāves viņa palika pilnīgi viena''
  4. (īpašības vārds?) palaidnis, blēņdaris - izsaucienā "Ak tu viens!"

Etimoloģija

[labot šo sadaļu]

Pamatā indoeiropiešu ei- 'tas, viņš', no kā austrumbaltu valodās ueinos 'viens' (Karulis, 1992)

Sakāmvārdi, teicieni, parunas

[labot šo sadaļu]
  • Viena pagale nedeg.
  • Nelaime nenāk viena.
  • Vecums nenāk viens.
  • Labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt.

Viena pretstats daudziem

[labot šo sadaļu]

Viens no diviem

Viens prestatā daudziem

[labot šo sadaļu]

Kā rāda daudzie līdzīgie sakāmvārdi, vēsturiski valodā un līdz ar to arī domāšanā ir izveidojies pretstats starp vienu un vairākiem. Vairāku vai daudzu būtiskā iezīme ir, ka tie nevar būt viens un otrādi. Šo domāšanas iezīmi mūsdienās plaši izmanto reklāmas valoda, vienā frāzē savienojot škietami nesavienojamus jēdzienus, lai ar it kā neloģiskiem apgalvojumiem piesaistītu patērētāju uzmanību. Piemēram, kosmētikas līdzekļi, kuros kaut kā ir apvienoti divi vienā, šķīstošā 'kafija', kas kaut kā apvieno trīs vienā.

Skatīt arī trīsvienība

  1. the number one

Franču valoda

[labot šo sadaļu]

Skaidrojums

[labot šo sadaļu]
  1. pirmās un otrās personas vienskaitļa norādošā tagadne vārdam venir