Pāriet uz saturu

Sunna

Vikipēdijas lapa
Wiktionary
Brīvajā vārdnīcā ir vārds

Daļa no kategorijas:

Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīts
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

Sunna (arābu valodā: سنة), jeb iemīta taka islāmā ir apzīmējums „pravieša ietajam ceļam”. Sunna sunnītu islāmā ir apzīmējums visām darbībām, ko savas pravietības 23 gados veicis Muhameds un kuras mūsdienu sabiedrībā nonākušas ar Muhameda līdzgaitnieku vienprātības (sahaba) starpniecību. Vairāki islāma speciālisti[nepieciešama atsauce] uzskata, ka sunna patiesībā ir Abrahāma iedibināto reliģisko principu kopums, kuru Muhameds tikai aktualizējis.

Pastāv dažādi atšķirīgi viedokļi par sunnas pretrunām ar hadītu (arābu valodā: حديث) un šīs pretrunas parasti skata atsevišķi, atkarībā no konteksta. Kontekstā ar islāma tiesībām, imamam Malikam un hanafītiem ir atšķirīga nostāja par sunnu un hadītu. Atsevišķos gadījumos imams Maliks saņemtos hadītus ir noraidījis, jo uzskatījis, ka tie ir pretrunā ar „Medīnas iedzīvotāju ierasto kārtību.” Citi speciālisti, savukārt, uzskata, ka sunna sastāv no Muhameda vārdiem, darbiem un atzinumiem, kurus pierakstījuši viņa līdzgaitnieki un, ko mūsdienās sauc par hadītu. Šiītu islāmā par sunnu sauc Muhameda un divpadsmit imamu darbus, vārdus un atzinumus.

Muhameda dzīves aprakstos vairākos gadījumos termins sunna tiek lietots kā sinonīms terminam hadīts.

Sunnas tiesiskums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar sunnītu un šiītu uzskatiem, sunna ir islāma otrs svarīgākais tiesību avots pēc Korāna.

Sunnas tiesību normu iztulkošana balstās uz apskatāmā jautājuma kontekstu un dažkārt mūsdienās šis princips tiek aizmirsts un tiek radīti neskaidri iztulkojumi, kā rezultātā rodas nesaskaņas gan musulmaņu, gan citu cilvēku starpā. Vairāki Korānā neiztirzāti jautājumi tiek skaidroti sunnā un hadītā. Sunnas normatīvi, piemēram, attiecībā uz lūgšanām lielākajai daļai musulmaņu ir bezierunu noteikumi. Musulmaņi, kas ievēro tikai un vienīgi Korānā ietvertās normas, noraida jebkādu sunnas vai hadīta tiesiskumu. Jaunāko laiku liberālā islāma piekritēji uzskata, ka sunna ievērojama tikai attiecībā uz rituāliem un lūgšanām, bet ne tiesību sistēmā.