Simetrija

Simetrija (grieķu: συμμετρία, symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība,^[1] kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.^[2] Visbiežāk ar jēdzienu "simetrija" saprot aksiālo simetriju, kad figūra vai ķermenis attiecībā pret simetrijas asi veido spoguļattēlu. Izšķir vēl centrālo simetriju, kad ķermenis veido spoguļattēlu nevis pret taisni, bet gan pret punktu, un pārneses simetriju, kad, pārbīdot figūru vai ķermeni noteiktā virzienā, tas pilnībā sakrīt.

Atsauces

↑ «Simetrija» (latviski). Tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2012-05-16.
↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 604. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simetrija.

Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[tezaurs-1] «Simetrija» (latviski). Tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2012-05-16.

[ZTV-2] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 604. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.

[1]

[2]