Oglekļa šķiedra

Audums, kurš veidots no oglekļa šķiedras pavedieniem

Oglekļa šķiedra ir materiāls, kurš sastāv no šķiedrām aptuveni 5–10 μm diametrā un satur pārsvarā oglekļa atomus. Oglekļa atomi ir sasaistīti kristālos, kuri ir vairāk vai mazāk izlīdzināti paralēli šķiedras garākajai asij. Kristālu izlīdzinājums dod šķiedrai augstu izturības/apjoma attiecību (padara to stipru savam izmēram). Vairāki tūkstoši oglekļa šķiedru tiek savīti kopā, veidojot pavedienu, kuru var izmantot atsevišķi vai saaust audumā.

Oglekļa šķiedras īpašības kā augsta stingrība, augsta stiepes izturība, vieglais svars, augsta ķīmiskā noturība, augsta temperatūras izturība un zema termiskā izplešanās padara to populāru aeronautikas, civilās inženierijas, militārās jomas, motorsporta un citu sporta veidu pielietojumos. Tomēr šīs šķiedras materiāli ir salīdzinoši dārgi, salīdzinot ar līdzīgām šķiedrām kā stiklšķiedra vai plastmasas šķiedras.

Oglekļa šķiedras parasti kombinē ar citiem materiāliem, veidojot kompozītu. Kombinējot ar plastmasas sveķiem un izmantojot veidnes, tiek radīts oglekļa šķiedras stiprināts polimērs (bieži saukts vienkārši par oglekļa šķiedru), kuram piemīt augsta izturības/svara attiecība un tas ir ārkārtīgi stingrs, lai arī nedaudz trausls. Tomēr oglekļa šķiedras var savienot arī ar cietiem materiāliem, kā grafīts, veidojot oglekļa-oglekļa kompozītu, kuriem ir ļoti augsta karstumizturība.