Jonizācijas potenciāls

Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli

Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu). Jonizācijas potenciālu pieņemts izteikt elektronvoltos (eV). Parasti runā par tā saucamo pirmo jonizācijas potenciālu, kas ir neitrāla, neierosināta atoma jonizācijas potenciāls. Daudzelektronu atomiem iespējami arī otrais, trešais un tālāki jonizācijas potenciāli, kas raksturo elektronu atraušanos no katjoniem ar lādiņu +1, +2 utt.

Jonizācijas potenciāls ir viens no galvenajiem atoma raksturlielumiem, kas lielā mērā nosaka atoma ķīmiskās īpašības — tā veidoto saišu dabu un stiprumu. Jonizācijas potenciāls atkarīgs no atoma kodola lādiņa, kurš nosaka atoma elektronu skaitu un izvietojumu atomā, un atoma efektīvā rādiusa.

Lielākie pirmie jonizācijas potenciāli ir inertajām gāzēm, jo to atomos ārējās elektronu čaulas ir aizpildītas, un šo stabilo konfigurāciju izjaukšana ir enerģētiski neizdevīga. Savukārt mazākie — sārmu metāliem, jo tie viegli atdod savu vienīgo vērtības elektronu, veidojot katjonu ar aizpildītu ārējo elektronu čaulu. Taču otrais jonizācijas potenciāls šiem elementiem krasi pieaug, jo šajā gadījumā elektrons jāatrauj no pabeigtās elektronu čaulas.

Trešā perioda elementu secīgie jonizācijas potenciāli, kJ/mol (96,485 kJ/mol = 1 eV)

Elements	Pirmais jonizācijas potenciāls	Otrais jonizācijas potenciāls	Trešais jonizācijas potenciāls	Ceturtais jonizācijas potenciāls	Piektais jonizācijas potenciāls	Sestais jonizācijas potenciāls	Septītais jonizācijas potenciāls
Na	496	4560
Mg	738	1450	7730
Al	577	1816	2881	11600
Si	786	1577	3228	4354	16100
P	1060	1890	2905	4950	6270	21200
S	999,6	2260	3375	4565	6950	8490	27107
Cl	1256	2295	3850	5160	6560	9360	11000
Ar	1520	2665	3945	5770	7230	8780	12000

Skatīt arī

• Elektrontieksme
• Elektronegativitāte