Gustavs Klucis

**Gustavs Klucis**
Gustavs Klucis
	Gustavs Klucis
Dzimis	1895. gada 4. janvārī; Ķoņu pagasts, Valmieras apriņķis, Krievijas Impērija
Miris	1938. gada 26. februārī (43 gadu vecumā); Butovas poligons, KPFSR, PSRS
Tautība	latvietis
Nozares	glezniecība

Gustavs Klucis (krievu: Густав Густавович Клуцис; dzimis 1895. gada 4. janvārī, miris 1938. gada 26. februārī) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.^[1] Mācījās Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz Petrogradu, kur turpināja mācības Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas darbnīcā. 1917. gadā piedalījās Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā. Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Padomju Latvijas armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie K. Maļeviča. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

Lielā terora laikā NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts Butovas poligonā.^[2]

Mākslinieciskā darbība

Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

Izstādes

Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.^[3]), Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).

Piemiņai

Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis.
No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta Gustava Kluča vārdā.

Atsauces

↑ geni.com
↑ «База данных "ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. novembrī. Skatīts: 2017. gada 4. novembrī.
↑ «Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”». www.mfa.gov.lv. Skatīts: 2021-03-24.^{[novecojusi saite]}

Literatūra

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

Ārējās saites

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] .com

[2] «База данных "ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. novembrī. Skatīts: 2017. gada 4. novembrī.

[3] «Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”». www.mfa.gov.lv. Skatīts: 2021-03-24.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]