Citrīns

Dabiski citrīna oļi

Citrīns (no latīņu: citrus — 'citrons') ir dzeltenas krāsas caurspīdīgs kvarcs. Lieli labas kvalitātes kristāli ir dārgakmeņi. Citrīna krāsu nosaka divi faktori: viens no tiem ir submikroskopisku dzelzs daļiņu piejaukums kvarcam — šo daļiņu izmērs ir tāds, ka tās absorbē gaismas viļņus violetajā-zilajā spektra daļā. Otrs citrīna iekrāsošanās iemesls ir kvarca paveidi, kas satur alumīnija, litija vai ūdeņraža ieslēgumus, radioaktīvā apstarojuma ietekmē var iegūt zaļgandzeltenu krāsu. Dabā šāds citrīns ir atrodams atradnēs, kur sastopams radioaktīvais kālija izotops, urāns vai torijs.

Dabisks citrīns ir reti atrodams un tas pārsvarā ir bāli dzeltens ar vāji izteiktu pleohroismu. Gandrīz viss dārglietu veikalos nopērkamais citrīns ir mākslīgi radīts, līdz 300—560 °C temperatūrā karsējot dažus ametistu vai dūmu kvarca veidus. Nereti šādus mākslīgus citrīnus tirgotāji dēvē par topāziem vai zelta topāziem. Dabiska citrīna krāsa var būt no dzeltenzaļas līdz oranžai un brūni oranžai. Īpaši augstu tiek vērtētas dzidri dzintarkrāsas akmeņi. Citrīns veido daļu no unikālā dārgakmens — ametrīna, kuru atrod Bolīvijā.

Slīpēts citrīna kristāls

Visskaistākie dabiska citrīna kristāli atrodami Brazīlijā, Riugrandi du Sulas štatā. Vēl citrīnu iegūst arī Argentīnā, Birmā, citos Brazīlijas štatos (Minasžeraisa, Gojasa), Francijā (Dofina), Madagaskarā, Krievijā (Urāli), Spānijā (Salamanka, Kordova), ASV.

Senos laikos citrīnu uzskatīja par talismanu, kas pasargā no indes un ļaunām domām. Citrīnu dziedniecībā izmanto, lai jūtīgiem cilvēkiem dotu iekšējo spēku, vielmaiņas problēmu risināšanai. Citrīns ir arī viens no diviem novembra horoskopa akmeņiem.

Ārējās saites

• Minerālu galerijas — par citrīnu (angliski)