Autoimūna slimība
| Autoimūna slimība | |
|---|---|
 | |
| Jauna sieviete ar malāru izsitumiem, kas parasti sastopami sistēmiskās sarkanās vilkēdes (SLE) gadījumā. | |
| Specialitāte | Reimatoloģija, imunoloģija, gastroenteroloģija, neiroloģija, dermatoloģija, endokrinoloģija |
| Simptomi | Plaši, atkarīgs no veida. Parasti ietver, kaut arī ne tikai, zemas pakāpes drudzis, noguruma sajūta |
| Medikamenti | Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, imūnsupresanti, intravenozais imūnglobulīns |
Autoimūna slimība ir stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas imūnsistēmas atbildes pret sava organismā sastopamām vielām un audiem, kad tā kļūdaini mērķē un uzbrūk veselām, funkcionējošām ķermeņa daļām, it kā tās būtu svešķermeņi.[1][2] Tiek uzskatīts, ka ir vairāk kā 80 atzītu autoimūno slimību, un jaunākie zinātniskie pierādījumi liecina, ka, iespējams, pastāv vairāk nekā 100 dažādu slimību.[3][4][5] Tās var skart gandrīz jebkuru ķermeņa daļu.
Tā var skart gan tikai noteiktus orgānus, piemēram, vairogdziedzeris — autoimūns tireoidīts, gan konkrētu audu tipu piemēram, Gudpāsčera slimība, kas var ietekmēt bazālo membrānu gan plaušās, gan nierēs.
Autoimūno slimību simptomi var ievērojami atšķirties, galvenokārt atkarībā no konkrētā slimības veida un ķermeņa daļas, kuru tā skar. Simptomi bieži vien ir dažādi un var būt īslaicīgi, svārstīties no viegliem līdz smagiem, un parasti tie ir zems drudzis, noguruma sajūta un vispārējs nespēks.[2] Tomēr dažas autoimūnās slimības var izpausties ar specifiskākiem simptomiem, piemēram, locītavu sāpēm, ādas izsitumiem (piemēram, nātreni) vai neiroloģiskiem simptomiem.
Autoimūno slimību precīzi cēloņi joprojām nav skaidri, un, visticamāk, tie ir multifaktoriāli, kas saistīti gan ar ģenētisko, gan vides ietekmi.[6] Dažām slimībām, piemēram, vilkēdei, raksturīga ģimenes sastopamība, kas liecina par ģenētisku noslieci, bet citi gadījumi ir saistīti ar infekcijas izraisītājiem vai vides faktoru iedarbību, kas liecina par sarežģītu gēnu un vides mijiedarbību šo slimību etioloģijā.
Dažas no visbiežāk sastopamajām autoimūnām slimībām ir celiakija, 1. tipa diabēts, Greivsa slimība, zarnu iekaisuma slimības (piemēram, Krona slimība un čūlainais kolīts), multiplā skleroze, alopēcija areata,[7] Addisona slimība, perniciozā anēmija, psoriāze, reimatoīdais artrīts un sistēmiskā sarkanā vilkēde. Autoimūno slimību diagnostika var būt sarežģīta, jo tās izpaužas dažādi un daudzi simptomi ir pārejoši.[2]
Autoimūnās slimības ārstē parasti ar imūnsupresijas medikamentiem, kas samazina imūnreakciju, piemēram, glikokortikoīdiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/000816.htm
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Autoimmune diseases». Office on Women's Health. U.S. Department of Health and Human Services. 2021. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. oktobris. Skatīts: 2016. gada 5. oktobris.
- ↑ «List of Autoimmune Diseases». Autoimmune Registry Inc. (en-US). Skatīts: 2022-06-06.
- ↑ Angum, Fariha; Khan, Tahir; Kaler, Jasndeep; Siddiqui, Lena; Hussain, Azhar (2020-05-13). "The Prevalence of Autoimmune Disorders in Women: A Narrative Review" (en). Cureus 12 (5): e8094. doi:10.7759/cureus.8094. ISSN 2168-8184. PMC 7292717. PMID 32542149.
- ↑ «Assessment of NIH Research on Autoimmune Diseases». www.nationalacademies.org. Skatīts: 2022-06-13.
- ↑ Laura Marie Borgelt. Women's Health Across the Lifespan: A Pharmacotherapeutic Approach (angļu). ASHP, 2010. 579. lpp. ISBN 978-1-58528-194-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-08. Ignorēts nezināms parametrs
|name-list-style= - ↑ Erjavec SO, Gelfman S, Abdelaziz AR, Lee EY, Monga I, Alkelai A, Ionita-Laza I, Petukhova L, Christiano AM (Feb 2022). "Whole exome sequencing in Alopecia Areata identifies rare variants in KRT82". Nat Commun 13 (1): 800. Bibcode 2022NatCo..13..800E. doi:10.1038/s41467-022-28343-3. PMC 8831607. PMID 35145093.
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|