Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks. Indriķa hronikā Anno minēts kā pirmais līvu valdnieks, uzticams bīskapa Meinarda sabiedrotais no 1195. gada, kas viņu brīdināja atgriezties savā pilī Ikšķilē, kad tas caur Turaidu bija nolēmis bēgt uz Igauniju. Iespējams, ka Anno bija Kaupo priekštecis Turaidas līvu valdnieka amatā.
Vārda cilme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc viena uzskata Anno bijis pirmais Turaidas priestera Teoderiha kristītais lībietis, kas pēc kristīšanās ieguvis Johana (Jāņa) vārdu. Pēc cita uzskata Anno ir sensakšu personvārds (Alvre 1984; Stoebke 1964), ko līvi pārņēmuši no vikingiem.
13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Anno laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Turaidas vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.
| Priekštecis: nezināms |
Turaidas zemes vecākais Anno pirms 1195. gada - pēc 1200. gada |
Pēctecis: Kaupo |
| Priekštecis: Volodars no Minskas (1167—1184) Ginvils (Jurijs) (1192—1199) |
Polockas kņazi Vladimirs Vseslavičs (1184—1216) Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi |
Pēctecis: Boriss II Vseslavičs (1216—1222) |
| Priekštecis: nav |
Livonijas bīskapi Meinards (1186—1196) Bertolds (1196—1198) Alberts fon Bukshēvdens (1199—1229) |
Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229—1253) |