Škodra
| Škodra Shkodër | ||
|---|---|---|
 Škodra un Prokletijes kalni no Rozafas pils | ||
| ||
  Škodra | ||
| Koordinātas: 42°04′N 19°30′E / 42.067°N 19.500°EKoordinātas: 42°04′N 19°30′E / 42.067°N 19.500°E | ||
| Valsts |
 Albānija | |
| Apgabals | Škodras apgabals | |
| Rajons | Škodras rajons | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 16,46 km2 | |
| Augstums | 13 m | |
| Iedzīvotāji (2011)[1] | ||
| • kopā | 76 000 | |
| • vieta | 5 | |
| • blīvums | 4 682,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Tālruņu kods | 022 | |
| Mājaslapa |
bashkiashkoder | |
 Škodra Vikikrātuvē | ||
Škodra (Shkodra), arī Škodera (Shkodër), ir pilsēta Albānijas ziemeļrietumos pie Škodras ezera. Viena no senākajām un arī kosmopolītiskākajām Albānijas pilsētām. Pilsēta ir albāņu katoļu arhibīskapijas centrs, kā arī svarīgs islāma izglītības centrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Škodra radās 4. gadsimtā p. m. ē. kā ilīriešu cilts labeātu (labeates) galvenais centrs. 3. gadsimtā p.m.ē. Škodra bija Ilīrijas valdnieka Gentija (Gentius) un valdnieces Teitas (Teuta) galvaspilsēta. 168. gadā p. m. ē. pilsētu ieņēma romieši. 7. gadsimta sākumā Bizantijas imperators Hēraklijs (Heraclius) piešķīra Škodru un pilsētas apkārtni ienācējiem - slāviem, un Škodra kļuva par agrīnās slāvu valsts - Dukļas galvaspilsētu. Vēlākos laikos Škodra bija Raškas, Bulgārijas, Bizantijas, Zetas sastāvā līdz 15. gadsimtā iekļāvās Venēcijas sastāvā, lai pretotos osmaņu spiedienam.
1474. gadā un 1478. - 1479. gados Škodru divreiz aplenca osmaņi. Pilsētas aizstāvēšanu vadīja Leks Dukadžini (Lekë Dukagjini). Pēc varonīgas cīņas 1479. gadā pilsēta krita un līdz pat 1913. gadam Škodra, tolaik Skūtari[2] (turku: İşkodra) bija Osmaņu impērijas sandžaka centrs.
Balkānu karu laikā Škodras cietoksnim (Rozafai) uzbruka melnkalniešu armija. Līdz kapitulācijai osmaņu spēki septiņus mēnešus izturēja uzbrukumu. 1913. gadā, pamatojoties uz Londonas konferences lēmumiem, Škodru iekļāva jaunajā Albānijas valstī.
Pirmā pasaules kara laikā Škodru 1915. gada 27. jūnijā ieņēma Melnkalne, bet 1916. gada janvārī - Austroungārijas spēki un Škodra kļuva par austriešu okupācijas zonas administratīvo centru. Pēc kara Škodra kādu laiku bija starptautiskās militārās administrācijas centrs, bet 1920. gada to nodeva Albānijas varas iestādēm. 1920. gada otrajā pusē Škodra piedzīvoja Serbu, horvātu un slovēņu karalistes militāro intervenci.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Škodrā dzimuši:
- Ramizs Alija (Ramiz Alia, 1925-2011), politiķis
- Marins Barleti (Marin Barleti, ap 1450-1512/1513), humānists
- Luizs Ejli (Luiz Ejlli, 1985), dziedātājs
- Migeni (Migjeni, 1911-1938), dzejnieks
- Alfrēds Moisiu (Alfred Moisiu, 1929), politiķis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Albania: Prefectures and Major Cities - Population Statistics, Maps, Charts, Weather and Web Information». Q117001310. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20 novembris 2022. Skatīts: 20 jūlijs 2024.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 269. sleja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škodra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|