perlatus
| perlātus | |
| clásico (AFI) | [pɛrˈlaː.tʊs] |
| rima | er.la.tus |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | perlātus | perlāta | perlātum | perlātī | perlātae | perlāta |
| Vocativo | perlāte | perlāta | perlātum | perlātī | perlātae | perlāta |
| Acusativo | perlātum | perlātam | perlātum | perlātōs | perlātās | perlāta |
| Genitivo | perlātī | perlātae | perlātī | perlātōrum | perlātārum | perlātōrum |
| Dativo | perlātō | perlātae | perlātō | perlātīs | perlātīs | perlātīs |
| Ablativo | perlātō | perlātā | perlātō | perlātīs | perlātīs | perlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de perferō.