reclino

See also: reclinó and reclinò

Catalan

Verb

reclino

1. first-person singular present indicative of reclinar

Italian

Verb

reclino

1. first-person singular present indicative of reclinare

Anagrams

• Corneli, clorine, lincerò

Latin

Etymology

re- +‎ clīnō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reˈkliː.noː/, [rɛˈklʲiːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈkli.no/, [reˈkliːno]

Verb

reclīnō (present infinitive reclīnāre, perfect active reclīnāvī, supine reclīnātum); first conjugation

1. to bend or lean back
2. to recline

Conjugation

Conjugation of reclīnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	reclīnō	reclīnās	reclīnat	reclīnāmus	reclīnātis	reclīnant
	imperfect	reclīnābam	reclīnābās	reclīnābat	reclīnābāmus	reclīnābātis	reclīnābant
	future	reclīnābō	reclīnābis	reclīnābit	reclīnābimus	reclīnābitis	reclīnābunt
	perfect	reclīnāvī	reclīnāvistī	reclīnāvit	reclīnāvimus	reclīnāvistis	reclīnāvērunt, reclīnāvēre
	pluperfect	reclīnāveram	reclīnāverās	reclīnāverat	reclīnāverāmus	reclīnāverātis	reclīnāverant
	future perfect	reclīnāverō	reclīnāveris	reclīnāverit	reclīnāverimus	reclīnāveritis	reclīnāverint
passive	present	reclīnor	reclīnāris, reclīnāre	reclīnātur	reclīnāmur	reclīnāminī	reclīnantur
	imperfect	reclīnābar	reclīnābāris, reclīnābāre	reclīnābātur	reclīnābāmur	reclīnābāminī	reclīnābantur
	future	reclīnābor	reclīnāberis, reclīnābere	reclīnābitur	reclīnābimur	reclīnābiminī	reclīnābuntur
	perfect	reclīnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	reclīnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	reclīnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	reclīnem	reclīnēs	reclīnet	reclīnēmus	reclīnētis	reclīnent
	imperfect	reclīnārem	reclīnārēs	reclīnāret	reclīnārēmus	reclīnārētis	reclīnārent
	perfect	reclīnāverim	reclīnāverīs	reclīnāverit	reclīnāverīmus	reclīnāverītis	reclīnāverint
	pluperfect	reclīnāvissem	reclīnāvissēs	reclīnāvisset	reclīnāvissēmus	reclīnāvissētis	reclīnāvissent
passive	present	reclīner	reclīnēris, reclīnēre	reclīnētur	reclīnēmur	reclīnēminī	reclīnentur
	imperfect	reclīnārer	reclīnārēris, reclīnārēre	reclīnārētur	reclīnārēmur	reclīnārēminī	reclīnārentur
	perfect	reclīnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	reclīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	reclīnā	—	—	reclīnāte	—
	future	—	reclīnātō	reclīnātō	—	reclīnātōte	reclīnantō
passive	present	—	reclīnāre	—	—	reclīnāminī	—
	future	—	reclīnātor	reclīnātor	—	—	reclīnantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		reclīnāre	reclīnāvisse	reclīnātūrum esse	reclīnārī	reclīnātum esse	reclīnātum īrī
participles		reclīnāns	—	reclīnātūrus	—	reclīnātus	reclīnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		reclīnandī	reclīnandō	reclīnandum	reclīnandō	reclīnātum	reclīnātū

Descendants

• Catalan: reclinar
• English: recline
• French: récliner
• Italian: reclinare, richinare
• Portuguese: reclinar
• Spanish: reclinar

References

• “reclino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “reclino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• reclino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

reclino

1. first-person singular present indicative of reclinar

Spanish

Verb

reclino

1. first-person singular present indicative of reclinar