ECDL 1. modulis >
IEVADJAUTĀJUMI >
Personālā datora galvenās sastāvdaļas >
Sistēmbloks >
Video karte
Videokarte (video card) ir paplašināšanas plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā. Videoplati dažkārt sauc arī par videoadapteri, videokontrolleri vai videokarti. (TTC datubāze)
Videokarte ir paplašināšanas plate, kura tiek ievietota mātesplates video pieslēgvietā (parasti AGP) un tai savukārt tiek pieslēgts monitors.
Monitora pievienošanas kabelis un videokartes izvadligzda
Videokarte nosūta uz monitoru videosignālu, kura satur informāciju par katra ekrāna punkta krāsu un spilgtumu.
Lai attēlu varētu izvadīt ātrāk un kvalitatīvāk, uz videokartes atrodas
videoatmiņa. Jo tās apjoms ir lielāks, jo labāk. Par videoatmiņu var izmantot uz
videokartes vai mātesplates speciālas videoatmiņas mikroshēmas vai arī daļu no
pamatatmiņas. Mūsdienu videoatmiņas apjoms ir vismaz 4 - 32 MB.
Videokarte parasti satur arī procesoru, kurš vada attēlu formēšanas un
izvadīšanas procesus, tādējādi atslogojot CPU.
Video karte var saturēt arī citu ierīču, piemēram, TV pieslēgvietas.
Lai videokarti varētu izmantot arī tiešai LCD tipa monitora pieslēgšanai, izmantojot ciparu video interfeisu (Digital Video Interface - DVI), video kartei jābūt apgādātai ar attiecīgu pieslēgvietu.
Pretējā gadījuma attēlojamie datus video karte pārveidot analogajos, bet LCD - atpakaļ ciparu. Pārveidojumu rezultātā tiks zaudēta attēla kvalitāte.
Nereti videokarte tiek integrēta mātesplatē.