Pāriet uz saturu

Milāna

Vikipēdijas lapa
Milāna
pilsēta
Milano
Karogs: Milāna
Karogs
Ģerbonis: Milāna
Ģerbonis
Milāna (Itālija)
Milāna
Milāna
Milāna (Lombardija)
Milāna
Milāna
Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E / 45.46417; 9.19028Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E / 45.46417; 9.19028
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Lombardija
Metropole Milāna
Platība
 • Kopējā 183,77 km2
Augstums 120 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 1 354 196
 • blīvums 7 171,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 20100, 20121-20162
Mājaslapa www.comune.milano.it
Milāna Vikikrātuvē

Milāna (itāļu: Milano) ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas metropoles centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.

Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliemGiorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.

Korveto rajons pilsētā izveidojies par "laikmetīgās mākslas" centru.[2][3][4]

Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa. Milāna kopā ar Kortīnu d'Ampeco ir izraudzīta par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu.

Milānas katedrāle

Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600. gadu p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan — 'līdzenuma vidū') saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222. gadu p.m.ē. Milānu ieņēma romieši un nosauca par Mediolānu (Mediolanum).

Tetrarhijas periodā Milāna bija Rietumromas galvaspilsēta. 4. gadsimtā, bīskapa Svētā Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna bija otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.

11. gadsimtā, pēc ostgotu un langobardu valdīšanas, pilsēta atguva savu nozīmību un vadīja citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.

Renesanses laikmetā pilsētā valdīja savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras uzaicināja uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā 15. gadsimtā Milānu pakļāva Francija, bet 16. gadsimta sākumā — Spānija.

18. gadsimtā Milāna nonāca Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļāvās Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļuva Austrijas sastāvā un bija viens no itāļu nacionālisma centriem.

Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā nokļuva Sardīnijas Karalistes sastāvā, kura 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.

Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām Milāna smagi cieta Otrā pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanās.

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milānā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]